foto http://www.jews.lv
Речь раввина Элийоху Крумера на митинге памяти евреев – жертв геноцида около Мемориала на месте сожженной Рижской Большой Хоральной синагоги 4 июля 2018г.:
”Šolom aleihem, paldies Jums visiem, ka šodien atnācāt.
Pāri par 450 gadiem mūsu tautas dzīvo kopā, un šogad kopā mēs svinam Latvijas valsts simtgadi. Mūsu kopā dzīvošanā ir bijušas dažādas lappuses … tai starpā arī viena no tumšākajām manas tautas vēsturē. Par spīti tam, ka šī traģēdija tika plaši pētīta, atbildi uz galveno jautājumu tomēr spēs dot tikai mūsu bērni – proti, ko mēs īsti esam no Holokausta iemācījušies?
Bet ko īsti nozīmē – mācīties? Kad mēs studējam Talmudu, mēs vienmēr cenšamies atrast “a hiduš” – kaut ko jaunu, ar ko pirms tam neesam sastapušies. Jo nevar neko iemācīties tikai atkārtojot to, ko visi tāpat zina. Nevar iemācīties no Holokausta, ka nogalināt ir slikti – tie, kas nogalināja, to labi zināja, bet viņus tas neapturēja.
20. gadsimtā mēs esam sastapušies ar to, ka bez traģēdiju upuru problēmas pastāv arī “dalībnieka” problēma – proti, kā sadzīvot ar to, ka mana rīcība, kas kādreiz šķita slavējama un varonīga, izrādās necilvēciska, neiedomājama. Kā sadzīvot ar to, ka mans tuvinieks, draugs, cilvēks, ko es cienīju, izrādās ir briesmonis un bērnu slepkava. Ko darīt, gadījumā, ja es esmu no tā guvis labumu, piemēram, noslepkavotā mantu?
Atkarībā no tā, kur cilvēks šim jautājumam meklē atbildi, viņš nonāk pie savas Holokausta vēstures un saviem varoņiem. Kādam tas ir Žanis Lipke, bet citiem – Herberts Cukurs. Varbūt tie nebija 300 cilvēki, kas gāja šeit bojā, bet tikai trīs? Varbūt zagtais īpašums nav īsti zagts, un arī nav kam to atdot.
Tora māca, ka cilvēks var mainīties tikai tad, ja viņš pilnība atzīstas sev pašam, ka viņam nav taisnība. Kamēr kāds cenšas paskaidrot sev un apkārtējiem, ka nekas tik slikts īsti netika izdarīts un viņš noteikti un nekādā veidā nav par to atbildīgs, viņš agrāk vai vēlāk atgriezīsies pie sava ļaunuma, kaut vai lai apklusinātu tos, kas viņam ar vienu savu pašu eksistenci par to atgādina.
Evil is done not only by those to whom it was done and in return, but also by those who fail to admit in whole or even in part the evil they previously have committed.
Paldies Jums par uzmanību.”
Ebreju Kultūra 
Leave a Reply