“Preiļos viesojās Preiļu ebreju Tafelšteinu dzimtas pēctecis Džonatāns Koēns no Sanfrancisko, ASV. Uz Preiļiem viņu atveda pavediens no 1916. gadā uz ASV emigrējušā vectēva Movšas brāļa Izraēla Tafelšteina un viņas sievas Peshas fotogrāfijas, kas bija sūtīta uz Bruklinu, Ņujorkā 1929. gadā. Tā uzņemta Preiļos “Ermitaž” fotosalonā. Otrā pusē ir rakstīts veselības novēlējums jidišā un smeldzīgs jautājums: “Vai mēs kādreiz vēl redzēsimies?” Meklējot savas dzimtas saknes, Džonatāns vērsās muzejā pēc palīdzības.
Liekot pagātnes puzli kopā pa vienam gabaliņam noskaidrojām, ka viņa radinieki Tafelšteini ir dzīvojuši Preiļos jau no 19. gs. pirmās puses. 1890. gadā viņi pasūtīja jaunas divstāvu sarkano ķieģeļu mājas celtniecību Sondoru ielā 13 (tagadējā Brīvības iela 7, kuras pirmajā stāvā atrodas Hasans). Ēkas celtniecības plāna kopija glabājas muzejā, taču uzcelta tā bija nedaudz mazāka. Pirmais stāvs bija atvēlēts veikaliņam, savukārt otrajā dzīvoja ģimene. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Izraēls bija jaunākais dēls piecu bērnu ģimenē, vēlāk viņš pārņēma tēva Josela-Icika 19. gs. beigās sākto maizes tirdzniecības biznesu. 1930-tajos gados viņš atver koloniālo preču un maizes veikalu, kurā tirgo arī visos Preiļos iecienītos kliņģerus. Preiļu ebreju kapsētā izdevās atrast Peshas Tafelšteinas kapavietu, taču viņas vīra liktenis vēl nav līdz galam skaidrs. Kaut arī Izraēla vārds avotos parādās 1938. gadā, kad pēc viņa nāves tika aicināti radinieki ierasties pēc mantojuma, taču tajā pat laikā viņš minēts arī 1941. g. holokaustā nogalināto Preiļu ebreju 751 cilvēka sarakstā.
Kuram no avotiem ir taisnība vēl ir jānoskaidro. Taču skaidrs ir tas, ka Džonatanam jau būs ko pastāstīt saviem bērniem un radiem.”
(Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja materiāls)
Ebreju Kultūra 
Leave a Reply