Viola d’amore – kas ir tās noslēpums? Studijā Daniels Fradkins un Māris Kupčs

bach

11. februārī plkst. 20:00 Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā skanēja Johana Sebastiāna Baha opusi senās mūzikas orķestra Collegium Musicum Riga un diriģenta, senās mūzikas eksperta un JVLMA profesora Māra Kupča sniegumā.

Programmā iekļauts arī līdz šim nedzirdēts retums – Johana Sebastiāna Baha Violas d’amore koncerts, kurā solists bija Jeruzalemes vadošais baroka vijoles un violas d’amore profesors Daniels Fradkins.

Daniels Fradkins un Māris Kupčs – Latvijas Radio studijā 9.februārī:

“Tā patiesi ir intriga, ko cilvēki dzirdēs pirmoreiz – šis ir koncerts, ko Bahs hipotētiski varēja uzrakstīt šim instrumentam,” stāsta Māris. “Mūsu sadarbība ar Danielu Fradkinu aizsākās brīdī, kad mūsu obojiste Kristīne Kupča kopā ar viņu muzicēja Jeruzalemes baroka orķestrī. Un tie, kuri spēlē viola d’amore – viņi ir kā apmāti ar interesantām lietām. Tagad lepojos spēlēt kopā ar cilvēku, kas bijis viens no šī instrumenta spēles aizsācējiem, kurš pilnībā veltījis tam savu dzīvi. Un mums vienmēr ir interesants viss, kas mūsu programmu papildina, ko visi kopā atklājam. Tā ir cita pasaule – ar platām acīm skatos uz šo instrumentu ar daudzajām stīgām, kuras uzskaņot vien ir ko vērts!”

Ar ko īsti viola d’amore atšķiras no parastās vijoles? “Pirmkārt jau ar papildus stīgām, kas rezonē līdzi, turklāt jāskaņo – tai ir gan mažora, gan minora skanējums, tāpēc mūziķi, kuri nepārvalda šī instrumenta specifiku, tā priekšā jūtas kā auni pie jauniem vārtiem,” smaida Māris.

bach-4

“Turklāt viola d’amore ir viens no tiem senās mūzikas instrumentiem, kuriem radīts vislielākais mūsdienu mūzikas klāsts. Senās mūzikas repertuārs tam ir daudz vājāks. Tas bijis kā hobija instruments. Līdz ar to, ka viola d’amore nebija orķestra instruments, tā diezgan ātri no aprites izzuda. Un interesanti, ka šodien tā dzīvo, tieši pateicoties 20. gadsimta autoriem! Arī mūsu Operā viola d’amore savulaik bija, un, šķiet, vēl joprojām ir tās mūzikas instrumentu kolekcijā. Vai tikai tas nav viens no senās mūzikas instrumentiem, kas savulaik Rīgai tika nopirkts,” min Māris.

Stāsta Daniels Fradkins: “Pēdējo reizi tā pa īstam Rīgā biju pirms 45 gadiem, ja neskaita īsas satikšanās reizes uz dažām stundām starp lidojumiem, un tieši tā arī satikos ar Māri.

Tādējādi īstenoju senu sapni un esmu šeit. Jau vairākas dienas staigāju pa pilsētu, sadarbojos ar brīnišķīgiem mūziķiem.

Esmu dzimis Maskavā, un savu pirmo viijoli mantoju no tēva, kuru diemžēl nesatiku – viņš krita kara laikā. Toties man, dzimušam Maskavā, bija lielas iespējas un brīnišķīgi pedagogi, kuri mācīja mūziku. 20 gadu vecumā nolēmu, ka vēlos no Krievijas izceļot, taču tas piepildījās tikai 29 gadu vecumā, kad kopā ar ģimeni izbraucām uz Izraēlu un apmetāmies Jeruzalemē. Tagad braucam, kurp vien vēlamies. Tā ka esmu Izraēlas pilsonis, kurš dzimis Maskavā, bet muzicē Rīgā, kopā ar brīnišķīgajiem latviešu mūziķiem, kuri saprot mani un kurus saprotu es,” stāsta talantīgais mūziķis, kurš savulaik bijis Jeruzalemes simfoniskā orķestra pirmā vijole.

Vaicāts, kā iepazinis violu d’amore, vijolnieks teic – tas esot varens stāsts! “Toreiz man bija 20 gadi, kad Maskavā ieradās armēņu kamerorķestris. 

Vienā no koncertiem tika atskaņots opuss lautai un viola d’amore, kuru izdzirdēju un iedegos par tās spēli. Man izdevās to nopirkt, ar Voldemāra Stūrestepa palīdzību izvest no Maskavas – tā ir īpaši interesanta lappuse, un šis instruments, kas Itālijā darināts 19. gadsimtā, vēl aizvien ir ar mani.

Vēl ir arī otrs – pēc mana pasūtījuma 1984. gadā Itālijā būvētais, ko spēlēšu Rīgas koncertā.”

Interesanti, ka daudzi 20. gs. komponisti skaņdarbus violai d’amore rakstījuši tieši Danielam Fradkinam, tostarp Oskars Blārs, kurš vislabāk pārzina šī instrumenta iespējas.

Ko meistars teiktu tiem, kuri violu d’amore nekad nav ne redzējuši, ne dzirdējuši? “Pirmkārt, atveriet ausis un paklausieties! Otrs – šim instrumentam nācās pārlēkt no 18. gadsimta uz mūsu gadsimtu, līdz ar to tas ļauj pielietot dažādus efektus.”

Koncertā būs iespēja dzirdēt arī Baha instrumentālo koncertu vijolei un obojai ar orķestri. Tas tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem un grūtākajiem skaņdarbiem baroka obojas repertuārā – solo, kas līdz pat šim brīdim baroka obojas instrumentam uzskatāms par sarežģītu pārbaudījumu. Latvijā koncerts pirmo reizi izskanēs ar vēsturiskajiem instrumentiem Daniela Fradkina un Kristīnes Kupčas sniegumā.

http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/pa-celjam-ar-klasiku/viola-damore-kas-ir-tas-noslepums-studija-daniels-fradkins-un-ma.a81506/

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: