Iosifs Elgurts dzimis 1924. gadā 12. februārī Kišiņevā. Kopš 1952. gada dzīvoja Rīgā. 1958. gadā beidzis Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Izstādes piedalījās kopš 1958. gadā. No 1964. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Darbi atrodas Latvijas, Krievijas un Moldovas muzejos, kā arī privātkolekcijās ASV, Vācijā un Izraēlā.
“Ir uzskats, ka tādu noskaņās pastāvību koriģē emocionāla atmiņa. Bet Elgurta atmiņas ir Kišiņeva puišeļa atmiņas kurš audzis tolaik provinciālas pilsētiņas nomalē, kur sēkmīgi beidzis mākslas skolu; tās ir tāda cilvēka atmiņās, kurš pārdzīvojis visas ebreju geto šausmas, kuru Rumānijā atbrīvojuši padomju karavīri, kurš paspējis piedalīties kaujās un guvis ievajnojumus, – šādas atmiņas nevar palikt bez pēdām. Un nekur neaizbēgt no vajātas tautas atmiņām.
“Kamēr cilvēks dzīvo, viņš instinktīvi cenšas izvairīties no sliktā, aizmirst nepatīkamo. Es nevaru piespiest sevi attēlot sāpes, jo tādējādi nespēšu palīdzēt cilvēkiem, lai cik sāpīgi kliegtu mani zīmējumi. Man vienkārši gribas, lai no maniem darbiem starotu ebrejisks siltums un varbūt arī mūsu skumjā pieredze,” – runāja mākslinieks.”
(S.Hajenko, “Sava krāsa varavīksnē”, izdevniecība AGB, 1997., Rīga)
Leave a Reply