Еврейская культура в Латвии
Iosifs Elgurts dzimis 1924. gadā 12. februārī Kišiņevā. Kopš 1952. gada dzīvoja Rīgā. 1958. gadā beidzis Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Izstādes piedalījās kopš 1958. gadā. No 1964. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Darbi atrodas Latvijas, Krievijas un Moldovas muzejos, kā arī privātkolekcijās ASV, Vācijā un Izraēlā.
И.Эльгурт. “Рига”, 80-е годы
foto www,vitber.lv
11. februārī plkst. 20:00 Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā skanēja Johana Sebastiāna Baha opusi senās mūzikas orķestra Collegium Musicum Riga un diriģenta, senās mūzikas eksperta un JVLMA profesora Māra Kupča sniegumā.
Programmā iekļauts arī līdz šim nedzirdēts retums – Johana Sebastiāna Baha Violas d’amore koncerts, kurā solists bija Jeruzalemes vadošais baroka vijoles un violas d’amore profesors Daniels Fradkins.
Daniels Fradkins un Māris Kupčs – Latvijas Radio studijā 9.februārī:
“Tā patiesi ir intriga, ko cilvēki dzirdēs pirmoreiz – šis ir koncerts, ko Bahs hipotētiski varēja uzrakstīt šim instrumentam,” stāsta Māris. “Mūsu sadarbība ar Danielu Fradkinu aizsākās brīdī, kad mūsu obojiste Kristīne Kupča kopā ar viņu muzicēja Jeruzalemes baroka orķestrī. Un tie, kuri spēlē viola d’amore – viņi ir kā apmāti ar interesantām lietām. Tagad lepojos spēlēt kopā ar cilvēku, kas bijis viens no šī instrumenta spēles aizsācējiem, kurš pilnībā veltījis tam savu dzīvi. Un mums vienmēr ir interesants viss, kas mūsu programmu papildina, ko visi kopā atklājam. Tā ir cita pasaule – ar platām acīm skatos uz šo instrumentu ar daudzajām stīgām, kuras uzskaņot vien ir ko vērts!”
Ar ko īsti viola d’amore atšķiras no parastās vijoles? “Pirmkārt jau ar papildus stīgām, kas rezonē līdzi, turklāt jāskaņo – tai ir gan mažora, gan minora skanējums, tāpēc mūziķi, kuri nepārvalda šī instrumenta specifiku, tā priekšā jūtas kā auni pie jauniem vārtiem,” smaida Māris.
Ebreju Kultūra 