Рута Марьяш
Šorīt, 29. novembrī aizsaulē aizgājusi juriste, kultūras un sabiedriska darbiniece, politiķe, dzejniece Ruta Šaca-Marjaša.
Apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995), III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Dzimusi 1927. g. 4. februārī Rīgā jurista un rakstnieka Makša Šaca-Aņina ģimenē. Rīgas Valda Zālīša 1. pamatskola bijusi pirmā skola, kur viņa iemācījusies latviešu valodu un guvusi pamatzināšanas Latvijas vēsturē, kultūrā, tradīcijās.
Sākoties Otrajam pasaules karam, kopā ar vecākiem evakuējusies uz Krieviju, kur turpinājusi mācīties skolā. 1945. gada pavasarī atgriezusies Rīgā, beigusi vidusskolu un iestājusies LVU Juridiskajā fakultātē. Pēc augstskolas beigšanas 1950. gadā palikusi bez darba sakarā ar to, ka tēvs tika turēts aizdomās kā “ebreju buržuāziskais nacionālists” (1953. gada februāri viņš vienlaicīgi ar māti arestēts).
Trīsdesmit trīs gadus nostrādājusi par advokāti, bijusi Advokātu kolēģijas locekle. 1984. gada aizgājusi pensijā. Sākusi apkopot tēva literāro mantojumu, viņa plašo arhīvu un uzrakstījusi par tēvu grāmatu, kuru publicējusi 1995. gadā. Bijusi PSKP biedre.
1988. gadā piedalījusies Latvijas ebreju kultūras biedrības dibināšanā un LTF grupas izveidošanā tajā. Piedalījusies Latvijas Nacionālo Kultūras Biedrību Asociācijas dibināšanā un Tautu foruma (1988. g. decembrī) sarīkošanā kopā ar I.Kozakēviču, R.Ražuku u.c. LTF 2. kongresā ievēlēta Revīzijas komisijas sastāvā, kuras uzdevumā regulāri piedalījusies LTF valdes sēdēs. 1989. gadā kā LTF kandidāte ievēlēta Rīgas toreizējā Kirova rajona Tautas deputātu padomē, bet 1990. gada martā – Latvijas Republikas Augstākajā Padomē. Pārtulkojusi krieviski 1990. g. 4. maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, balsojusi par šīs deklarācijas pieņemšanu.
Darbojusies Latvijas Republikas Augstākās Padomes Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijā. 1993. gadā no “Savienības Latvijas ceļš” saraksta ievēlēta 5. Saeimā, strādāja Juridiskā komisijā, bija tās priekšsēdētāja biedre. Arī 6. Saeimā bijusi šīs komisijas, kā arī Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedre. No 1998. gada novembra līdz 1999. gada novembrim strādājusi par konsultanti “Latvijas ceļa” frakcijā 7. Saeimā. Kopš 1995. gada rudens līdz 2005. gada vasarai darbojusies kā eksperte – Latvijas pārstāve Eiropas Padomes komisijā pret ksenofobiju, rasismu, neiecietību (ECRI).
2003. gadā publicējusi grāmatu „Manas atmiņas kaleidoskops” par savu un sava laika paaudzes dzīvi. Piedalās biedrības “Aspazijas mantojums” darbā. Tulkojusi vairākus Aspazijas dzejoļus krievu valodā. Iznākuši arī viņas pašas dzejoļu krājumi.
Ebreju Kultūra 
Leave a Reply