В августе 1991г. в Риге прошел Первый фестиваль еврейской культуры Балтийских стран.
Следующий раз столь масштабно еврейская культура в Риге была презентована через 16 лет. В 2007 году состоится Первый Международный фестиваль еврейской музыки имени Михаила Александровича.
А на видео – 1991г. Выступление на сцене концертного зала “Дзинтари” популярного рижского ансамбля “Киннор” (руководители – Михаэль и Фанни Лайнванд). Благодарим Михаэля Лайнванда за предоставленный видео- и фотоматериал.
О фестивале 1991г. – в воспоминаниях Кармелы Павловны Скорик:
“…Tomēr pats apbrīnojamākais un atmiņa paliekošākais, pēc manām domām, ir Pirmais Baltijas valsts ebreju kultūras festivāls, kas notika Rīgā 1991. gada augustā. Kad festivāla idejas pārņemtais LEKB līdzpriekšsēdētājs Grigorijs Krupņikovs izveidoja festivāla organizācijas komiteju, nevienam pat prātā neiznāca, ar kādiem ārkārtējiem notikumiem tas būs saistīts…Mierīgi sadalīja pienākumus: Grigorijs Krupņikovs – komitejas priekšsēdētājs, Esfīra Rapiņa – finansu direktore, Karmella Skorika – mākslinieciskā vadītāja, Mihails Leinvands – muzikālais vadītājs, Henriks Skoriks – administratīvais direktors, Edīte Bloha – atbildīga sekretāre. Un darbs sākās: organizēja koncertus, ielūdza ārzemju radošāš grupas un viesus, veidoja koncertprogrammas, organizēja reklāmu un tā tālāk, un tā tālāk…
Bija ļoti patīkami strādāt, saradās daudz palīgu – visiem gribējās ja arī ne pašiem uzstāties, tad noteikti kaut ko darīt festivāla labā. Īsā laikā tika radīta festivāla simbolika – lieliskais latviešu mākslinieks Ilmārs Blumbergs uzzīmēja plakātu, tika drukātas afišas un programmas. Sešpadsmit pašmāju un aizrobežu kolektīvu pretendēja uz tiesībām uzstāties Pirmajā baltijas valstu ebreju festivālā, mākslinieki noformēja sešus skatuves laukumus. Atzinību pelna mūsu latviešu kolēģu devums, kuri palīdzēja ar patiesu interesi.
Šķita, ka visu bijām paredzējuši…Bet sešas dienas pirms festivāla atklāšanas Maskavā notika pučs – varas maiņa Padomju Savienībā. Līdzās mūsu Ebreju namam sāka dārdēt smagās bruņumašinu kāpurķēdes, dažu stundu laikā gandrīz visas ārzemju grupas, baidoties no karastāvokļa, atteicās piedalīties festivālā. Pagāja dažas saspringtas, uztraukuma pilnas stundas un…atkal ierēcās bruņumašīnas, lai drīz izgaistu no acīm. Pučs bija apspriests. LEKB valde un festivāla komiteja nolēma atsākt festivāla sagatavošanas darbus. Vispirms bija jāatjauno cilvēku ticība tam, ka Rīga ir droša vieta ebreju foruma norisei, bet tas nebija tik vienkārši…Un tomēr plašie, daudzkrāsainie ebreju kultūras svētki notika, piesaistot visas pasaules ebreju sabiedrības uzmanību. Skatītāju vidu bija ne tikai ebreji, bet arī latvieši un krievi. Četras dienas LEKB ēkā, Latvijas Nacionālajā teātrī, Dzintaru koncertzālē, VEF Kultūras un tehnikas pilī, izstāžu zālēs notika koncerti un tikšanās. Ieradās viesi, kas tomēr nebija baidījušies no nemierīgajiem apstākļiem Rīgā. Viņu vidu bija arī Danijas galvenais rabīns Bents Melhiors un Zviedrijas galvenais rabīns Mortons Nerous…
Noslēguma koncerts notika Jūrmālā Dzintaru koncertzālē un pulcināja vairāk nekā četrus tūkstošus dalībnieku un viesu. Tas, protams, bija lieliski, ka kopā ar ebreju māksliniekiem uz skatuves dziedāja arī Latvijas Valsts koris Imanta Cepiša vadībā. Kā vēlāk atzinās kora dalībnieki, viņi ar lielu interesi mācījušies ebreju dziesmas Makša Goldina apdarē…”
https://ebrejukultura.lv/2014/10/15/karmella-skorika-saglabat-ebreju-kulturu/
Ebreju Kultūra 
Leave a Reply