Jesaja Berlins un Andrejs Saharovs ar sievam
foto http://yablor.ru/
“Nav daudz tādu ideju, kuras būtu nodarījušas vairāk ļaunuma nekā indivīdu vai grupu (vai cilšu, valstu, nāciju vai baznīcu) pārliecība, ka tieši viņiem pieder vienīgās īpašumtiesības uz patiesību, it sevišķi attiecībā uz to, kā jādzīvo, kādam jābūt un kas jādara –, un tie, kuri par to ir citādās domās, ir ne vien maldīgi, bet arī ļauni vai plānprātīgi, tāpēc tos nepieciešams ierobežot vai izolēt. Tā ir baisa un bīstama iedomība – uzskatīt, ka taisnība ir tikai tev vienam; ka tev pieder maģiska acs, kura redz patiesību, un ka citiem nevar būt taisnība, ja viņi tev nepiekrīt. Tā rada pārliecību, ka tautai, baznīcai vai visai cilvēcei ir viens un tikai viens mērķis, un tas atsver jebkādas ciešanas (it sevišķi no citu cilvēku puses), ja vien šis mērķis tiek sasniegts, – „cauri asiņu jūrai uz Mīlestības valstību” (vai tamlīdzīgi), kā teica Robespjērs, un tam svēti ticēja Hitlers, Ļeņins, Staļins un, uzdrošinos sacīt, reliģisko karu vadoņi cīņās starp kristiešiem un musulmaņiem vai starp katoļiem un protestantiem.”
Jesajas Berlina darbs “Piezīmes par aizspriedumiem” (1981. gads):
http://www.isaiahberlin.org/lv/posts/4
Ebreju Kultūra 
Leave a Reply