“Dziesmiņas mūzika ir tik veca kā Dāvida kokle…”

Макс  Гольдин foto www.skolas.jimdo.com

Макс Гольдин
foto http://www.skolas.jimdo.com

Как сообщили в пресс-службе Канцелярии президента Латвии Андриса Берзиньша, по инициативе президента у посольства Латвии в Ташкенте будет открыта мемориальная доска в честь латышского композитора Эмилиса Мелнгайлиса. Президент Латвии находится сейчас с визитом в Узбекистане. В эти же дни в Ташкентской консерватории прошла конференция, посвященная Мелнгайлису:

http://www.freecity.lv./kultura/12016/

С 1906г. по 1920г. композитор жил в Ташкенте, работая преподавателем немецкого языка в школе кадетов.

Э.Мелнгайлис – популярный в Латвии композитор, фольклорист и дирижер. Известен интерес, который он проявлял к еврейскому фольклору, что нашло отражение и в его композиторском творчестве.

В 1983г. в Риге в издательстве “Лиесма” увидела свет книга Макса Гольдина “Интернациональные тенденции в деятельности Эмилиса Мелнгайлиса” (на латышском языке). В ней, в частности, освещается работа Э.Мелнгайлиса по изучению еврейского фольклора, которой известный латышский композитор занимался в период с 1899г. до 1947г.

Хочется подчеркнуть, что книга вышла в 80-е годы, когда в СССР продолжалась негласная политика государственного антисемитизма и интерес к еврейской культуре, мягко говоря, не поощрялся. Так что воздадим должное двум выдающимся композиторам и фольклористам – Эмилису Мелнгайлису и Максу Гольдину!

Предлагаем вниманию читателей фрагменты из книги.

Эмилис Мелнгайлис foto www.latvia-spb.com

Эмилис Мелнгайлис
foto http://www.latvia-spb.com

EBREJU FOLKLORA

Melngaiļa cittautu mūzikas pierakstu klāstā ebreju folklora skaita ziņā ieņem pirmo vietu – tā pārstāvēta 176 vienībās. Kēdaiņos pierākstīti 120 paraugi (1899. gadā), Ludzā – 28 (1927. gadā), Šauļos – 14 (1928. gadā), Rēzeknē – 11 (1947. gadā), Kurzemē – 3 (20.-30. gados). No Kēdaiņu pierakstiem saglabājušies 16. Folkloras sektora arhīvā atrodas 72 ebreju dziesmas. Viena no tāmir skaņraža oriģinālkompozīcijas pamatā…

…1898. gadā Melngailis iestājās Peterburgas konservatorijā. Līdzekļus iztikai viņš pelnīja ar privātstundām valodās, vasarās parasti meklēja mājskolotāja vietu ārpus Pēterburgas. šāda vieta tika atrasta Lietuvā – Kēdaiņu pilī. Netālu no tās bija miestiņš ar tādu pašu nosaukumu. Melngailis raksta: “Reiz, ejot caur miestiņu, dzirdu: vecs ebrejs dzied valdzinošu melodiju, kādu jau pats Meierbērs, Mendelsons, Rubinšteins nekad nebūtu izdomājuši…dziesmiņas mūzika ir tik veca kā Dāvida kokle. Es apstājos, nosēdos, izņēmu kabatasgrāmatiņu, rakstīju. Otru dienu nācu jau ar burtnīcu. Sākās pamatīgā rakstīšana. Kāds jauneklis no ebreju inteliģences (arhīva materiālos minēts Cemahs Piks – M.Goldins) pievienojās  kā izpalīgs pie teksta uzņemšanas. To izvedām divos veidos: latīņu burtiem un vecā ebreju rakstā. Pēc kādas nedēļas krājumiņš no 120 melodijām bij pilnā gatavībā, vairākiem foto-attēliem puškots. Rudenī atgriezies Pēterpilī, šo vērtīgu mantu nodevu Ģeogrāfiskai Biedrībai glabāšanai. Kā Šmits man bij atdevis Ilmajas mūziku, tā es laidu tālāk savu Keidānu krājumu. Par laimi, kādas lapiņas ar uzmetumiem bij palikušas mānas rokās. Pats krājums ar revolīcījas sākumu bij pazudis, varbūt aizceļojot kādam emigrantam līdz.”[1] 16 Kēdaiņu pieraksti, kas glabājas Folkloras sektorā, tad arī ir tās uzmetumu lapiņas, kuras palikušas Melngaiļa rīcībā…

…Pirms dažiem gadiem pēc šo rindiņu autora (M.Goldina – red.) iniciatīvas uzsāktie Kēdaiņu burtnīcas meklējumi kādreizējās Krievu Ģeogrāfiskās Biedrības, tagadējās Vissavienības Ģeogrāfijas biedrības arhīvos  rezultātus nav devuši. Līdz ar to jāuzskata, ka Melngaiļa 104 Kēdaiņu pieraksti nav atrasti (pieņemot paša Melngaiļa visai noteikto norādi par 120 pierakstu pārstāvēšanu).

Stājoties pie Kēdaiņu pierakstu iztirzes, vispirms sakāmi daži vārdi par ebreju folkloru bijušajā Kovnas (tagad Kauņa) guberņā, kuras administratīvajās robežās atradās Kēdaiņi. Pašlaik mūsu rīcībā nav ziņu par ebreju folkloras pierakstu vietām un izpildītājiem Lietuvas teritorijā pirmsrevolūcijas gados. Vācējiem, kas sastādījuši arī krājumus, nav bijis folklorista darbam nepieciešamās pieredzes, un šāda veida ziņām viņi nav piešķīruši sevišķu nozīmi. Patīkams izņēmums ir S.Ginzburga un P.Mareka darbs “Ebreju tautasdziesmas Krievijā” [2] – visai svarīga izziņas avots ebreju folkloristikā. Tajā ietverti 376 tautas poētiskās daiļrades paraugi. Gandrīz pie katra teksta minēts vācējs, daudziem tekstiem norādītas pierakstes vietas, taču pa lielākajai daļai – tikai guberņas. Diemžēl nošu piemēri izpaliek. Un tomēr minētais darbs sniedz priekšstatu par dziesmu žanriem un folkloras koncentrācijas pakāpi Kauņas guberņā: no pierakstiem, ko uz Pēterburgu nosūtīja septiņas guberņas, Kauņās guberņa bija devusi 44% (164 no 376). Tas liecina, ka šī guberņa bijusi bagāta ar folkloru.

Melngailis nonāca Kedaiņos tāja laikā, kad intensīvi ritēja tautas poētiskās daiļrades vākšana minētajam Pēterburgas izdevumam. Visaktīvākie folklorkorespondenti Kauņas guberņā bija B.Kaselis un A.Piks. Tā kā viņi nekur nav norādījuši konkrētu pierakstu vietu, jādomā, ka tās bijušas vairākas[3].; ekspedīcijās viņi devušies kopā. Iespējams, ka Melngaiļa brīvprātīgais izpalīgs jaunieties Cemahs Piks bijis folklorkorespondenta A.Pika dēls. Pirms Melngaiļa melodijas Kēdaiņos neviens nekad nebija pierakstījis.4 Zīmīgi, ka savu folklorista pirmatklājēja cildeno ceļu, kas vēlāk izrādījās tik aulīgs, Melngailis sācis tieši šajā “neskartajā” vietā.

Uzmanību pirmām kārtām saista lielais milestības dziesmu īpatsvars – apmēram puse no visiem pierakstiem, melodijas bez teksta ieskaitot. Tā nav nejaušība, jo mīlestības dziesmas žanrs ebreju tautas mūzikā ir ļoti attīstīts un diezgan sens.[5]

“Lielākā daļa dziesmu stāsta par nelaimīgu mīlestību, par cietsirdīgi aizskartām, salauztām un apsmietām jūtām. Galvenā varone te gandrīz vienmēr ir meitene – nelaimīgas milestības upuris. Ebreju dziesmas vispār ir vienbalsīgas. Bet mīlestības dziesma turklāt vienmēr ir solo dziesma, ko izpilda tikai individuāli; citu klātbutnē, viesos un vēl jo vairāk svešu cilvēku sabiedrībā mīlestības dziesmas parasti neizpildīja.” Mīlestības dziesmu mūzika pagaidām vēl nav izpētīta, lai gan tā slēpj daudz interesanta. Pirmām kārtām būtu jāatzīmē diferencētie deklamācijas tipi – no dziedāmības šī vardā parastajā nozīmē līdz rečitācijai un ariozai rečitācijai. Šajās dziesmās kulta mūzikas ietekmes lokani apvienojas ar tautas melosam tik raksturīgām, dziļas sirsnības caurstrāvotām nopūtu un lūguma intonācijām…

…Otrreiz Lietuvā Melngailim nācās vākt ebreju folklori pēc 29 gadiem (1928) – šoreiz Šauļos. Pieraksti saglabājušies, un, lai gan savākto paraugu nav daudz (14), tie visi it spilgti raksturo intonatīvos procesus 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Šajā laikā ebreju tautasdziesmas repertuāru arvien noteiktāk iespaido sentimentālā mīlas romance, kas analoga krievu “vulgārajai” romancei vai latviešu ziņģei.

Ebreju sentimentālās romances cilme nav izpētīta. Šķiet, to dalēji ietekmējusi krievu romance, transformējoties caur ebrejiem specifisko muzikālās izjūtas prizmu…

…Melngailis Šauļos pierakstījis arī divas mīlestības dziesmas, tradicionālas teksta ziņā, bet ar oriģinālu melodiju…

Vislielākā vācēja veiksme – bezteksta melodijas pieraksts…

…Bezteksta melodijas  [6] (nigunim) – savdabīgs žanrs, kas guvis lielu izplātību līdz ar hasidisma parādīšanos. “Šie dziedājumi ir daudzveidīgi pēc sava rakstura: mēs tiekamies ar liriskām, episkām, dramatiskām, svinīgām svētku melodijam u.c. Ir daudz bezvārdu dejas melodiju…Parasti tās tiek izpildītas ar zilbēm “na”, “bam”, “ra”, “la” utt.” Melngaiļa paraugs pieskaitāms pie deju žanra…Ne velti Melngailis to izmantojis savā skaņdarbā “Žīdu dancis”.

1927. gadā (gadu pirms došanās uz Šauļiem) Melngailis apmeklēja Ludzu, kur pierakstīja 28 ebreju dziesmas. Izpildītājs – Ābrams Locovs, dzimis 1907. gadā Ludzā…

…Pēdējo reizi ebrejo folklorai Melngailis pievērsies 1947. gadā Rīgā. Šie pieraksti tomēr aplūkojami kā Rēzeknei piederoši, jo teicējs Hiršs Etkins dzimis un dzīvojis Rēzeknē, uz Rīgu pārcēlies tikai pēc kara. No 11 dziesmām, ko dziedājis H.Etkins, 6 parstāv Ukrainas hasīdu repertuāru…

...Nav publicēts un, iespējams, pirms Melngaiļa nav arī fiksēts bezteksta dziedājums “Dem tatns nign” (“Tēva dziesma”)…

…Ievērību pelnījis arī bezteksta dziedājums “Melave malke“…

Melave malke (senebreju valodā) nozīmē: cara meitas izvadīšana, t.i. cara  meitas Sestdienas izvadīšana.Tā saucas tradicionālās sestdienu vakarēšanas, ko pavadīja dziedāšana un dejas.”Dziesmās un dejās plašās masas pauda savu dzīvesprieku,cenšoties aizmirst visas dzīves grūtības.”[7]

Savdabīga ir Vasiļkovas miesta hasidu dziesmiņa par sava rabīna Dovidla pārbraukšanu unz Taļnijas miestu (bijušajā Kijevas guberņā). Tai ir divas intonatīvi līdzīgas daļas, kas atšķiras vienīgi ar beigu pavērsieniem. Starp dziesmiņas daļām ir Melngaiļa remarka: “Rabīnam no Vasiļkovas pārceļoties uz Talnu, vasiļkovieši dzied pirmo pusi, talnieši – lustīgi otro pusi ar to pašu tekstu.” [8]

Hasidu dejas dziesma “Der rebenju, der šamesl” pazīstama pēc publikācijām, taču Melngaiļa pierakstītais variants ir vēl spilgtāks…

…Virs viņam nepazīstamajiem ebreju vārdiem Melngailis ieskicējis to latviskos ekvivalentus. Piemēram, virs vārda šamesl –  “sinagoga kalps”, virs vārda hazendl  (kantors) – “ziņģis”, virs vārda magidl – “sludinātājs”. Tas kārtējo reizi apliecina viņa uzmanīgo attieksmi pret tekstu svešvalodā, ja vien pati dziesma pietiekami interesanta…Mīlestības dziesmai “Az einer faršpilt zih in kortn”  Melngailis pievienojis savu vērtējumu: Sehr gut!

 

[1] Melngailis E. Vecos balsus vācot. – LMFM, III, 245.,246. lpp.

[2] Еврейские народные песни в России. Собраны и изданы под ред. и с введ. С.М.Гинзбурга и П.С.Марека. Сост. С.Е.Винером. СПб., 1901.

[3]. “Tās pašas guberņas folklorkorespondents D.Halperns nosaucis Jumurgu (Ukmerģe) un Rosieni (Raseiņi) – apmēram 30 kilometrus uz austrumiem un rietumiem no Kēdaiņiem” – M.Goldins.

4 “Kur tieši vācis melodijas J.Engelis, nav zināms, taču Kēdaiņos, liekas, ne. No J.Engeļa publicētajām 20 ebreju dziesmām tikai viena ir līdzīga Melngaiļa Kēdaiņu pierakstam, bet arī tad – vispārējos vilcienos.” – M.Goldins

[5] “Līdz mūsdienām nonakušas dziesmas par mīlestību, kas bijušas izplātītas XVI gs. Vācijā; sk.: Береговский М. Еврейские народные песни. М., 1962, с.10.” – M.Goldins

[6] “Melngaiļa piezīme “Chasidismas dziesmiņa” liecina par viņa uzmanīgo attieksmi pret doto pierakstu, kuram precizēts ne tikai melodijas žanrs, bet arī sadzīviskā vide.” – M.Goldins

[7] Береговский М. Еврейские народные песни, с.19.

[8] “Citu melodiju, kas tiek izpildīta ar to pašu tekstu, savā krājumā ievietojuši K.Jaldati un E.Reblings. Sk.: Jaldati L., Rebling E. Es brennt, Bruder, es brennt. Jiddische Lieder. Berlin, 1969.” – M.Goldins

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: