Skan Mendeļa Baša oratorija “Rīgas geto piemiņai”

oratorija-2

Monumentāla Mendeļa Baša (1919.-2012.) oratorija “Rīgas geto piemiņai” skanēja 1. decembrī Lielajā Ģildē koncertā “Mūzika – pret totalitārismu” II Starptautiska Mihaila Aleksandroviča ebreju mūzikas festivāla ietvaros. Izpildītāji: Latvijas Nacionālais  simfoniskais orķestris diriģenta Arkadija Leituša (ASV) vadībā, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, solisti – Inese Galante (soprāns) un Vlads Šuļmans (baritons).

Skan koncerta fragments:

Oratorija tika izpildīta padomju laikā tikai vienu reizi. Komponists, pats pārcietis Holokaustu, sapņoja noklausīties šā skaņdarba izpīldījumu vēl vismaz vienu reizi. Maksa Goldina biedrība, kuras goda biedrs bija Mendelis Bašs, uzsāka gatavošanos un mēģinājumus, diemžēl, komponistam neizdevās sagaidīt koncertu…

Mendelis Bašs ar dēlu Hariju - Maksa Goldina biedrības prezentācijā 2011.g. 7. septembrī

Mendelis Bašs ar dēlu Hariju – Maksa Goldina biedrības prezentācijā 2011.g. 7. septembrī

Par sava profesora, izcila mūziķa Mendeļa Baša studijas Latvijas Konservatorijā stāsta diriģente Māra Marnauza:

“…1937. gadā Mendelis Bašs kārtoja iestājeksāmenus Latvijas Konservatorijā. Kad profesors Jāzeps Vītols jautājis: “Ko Jūs gribētu mācīties – harmoniju, pirmo formu, otro formu, polifoniju?”, atbilde bijusi: “Es gribētu mācīties pie Jums, profesor!” – atceras maestro Bašs (Intervija ar M.Bašu, 2002). Tā kā Mendelis prata improvizēt sadzīves deju manierē, viņš iestājeksamenam uzrakstīja tango līdzīgu kompozīciju. Pārbaudīja arī dzirdi, harmonijas prasmes un klavierspēli, un rezultātā Mendelis Bašs tika uzņemts profesora Jāzepa Vītola kompozīcijas klasē!

Jāzeps Vītols foto http://ru.focus.lv/

Jāzeps Vītols
foto http://ru.focus.lv/

Par studijām bija jāmaksā, tāpēc līdz 1940. gadam M.Bašs apvieno mācības augstskolā ar darbu fabrikā.

Mendeļa Baša pedagogi pirmskara Latvijas Konservatorijā: Solfedžo – Pēteris Barisons; Obligāta harmonija – Ādolfs Ābele; Speciālā harmonija – Jāzeps Vītols; Praktiskā harmonija – Ādolfs Skulte; Mūzikas vēsture – Jēkabs Vītoliņš; Folklora – Jēkabs Graubiņš; Instrumentācija – Jānis Mediņš; Klavieres – katru gadu cits pedagogs, bet spilgtāk atmiņā palicis Hugo Štrauss; Kompozīcija, Kontrapunkts, Fūga – Jāzeps Vītols.

Mendelis Bašs atzīst, ka pirmie nozīmīgākie iespaidi ir gūti no profesora Jāzepa Vītola. “Pirmām kārtām, jau kā cilvēks viņš bija ļoti inteliģents, pretimnākošs, gudrs, visus konsekventi uzrunāja uz jūs. Profesoru J.Vītolu visi ļoti cienīja, kad viņu satika konservatorijas gaiteņos, visi nostājās gar malām, lai viņu sveicinātu. Profesora stundas bija ļoti interesantas. Visi studenti sēdēja pie klavierēm, J.Vītols spēlēja darbus un analizēja kļudas, paskaidroja, kā būtu pareizāk izvairīties no tām. Definējot jēdzienus, viņš izmantoja tēlainus salīdzinājumus, piemēŗam, harmonija ir tik bagāta, daudzveidīga un neizsmeļama kā zvaigznes debesīs,” – atceras maestro Bašs (Intervija ar M.Bašu, 2002.)

Jāzepa Vītola klasē kopā ar Mendeli Bašu mācījās vēl seši studenti, vēlāk palika tikai pieci – Mendelis Bašs, Eduards Šēnfelds, Imants Sakss, Valentīns Bērzkalns, Indulis Kalniņš (diriģenta Teodora Kalniņa dēls), jo sestais diemžēl nesekmības dēļ tika atskaitīts. Vienu kursu augstāk mācījās šodien pazīstamais latviešu trimdas komponists Alberts Jērums.

Pēdējie divi gadi pie Jāzepa Vītola Mendelim Bašam bija gandrīz kā privātstundas, jo pārējie kursa biedri, kas bija vecāki, izņemot Eduardu Šēnfeldu, tika iesaukti armijā. Jāzeps Vītols strādāja divas stundas pēc kārtas: divas reizes nedēļā teorētiskie priekšmeti un divas reizes Kompozīcija. 1939./40. stūdiju gadā Mendelis Bašs konservatorijā pie Jāzepa Vītola savā kursā mācījās jau viens pats – divas reizes nedēļā – Fuga un divas reizes – Kompozīcija. Kad viss bija izskatīts un pārrunāts, viņi abi nodarbojās ar skaņdarbu analīzi un šad tad arī četrrocīgi uzspēlēja klavieres. Mendelis Bašs atzīst, ka ļoti daudz ir guvis no šīm individuālajām nodarbībām, īpaši formas izpratnē. 1940. gadā par teicamām sekmēm mācībās konservatorijā Mendelim Bašam piešķīra Ls 80 stipendiju. Viņš varēja atstāt darbu fabrikā un nodoties tikai mūzikas studijām.

Studijas ritēja ar panākumiem, bet pienāca traģiskais 1941. gada 22. jūnijs, kad hitleriskās Vācijas karaspēks okupēja Latviju un sākās represijas pret ebrejiem – vajāšana, geto, masu slepkavības, dzīvu cilvēku dedzināšana sinagogā.

Karš pārtrauc M.Baša studijas. Viņš nokļūst cietumā, tad vācu koncentrācijas nometnē, vispirms Rīgā, vēlāk Liepājā. Izrādījās, ka ne velti M.Bašs bija beidzis arodskolu. Nacistiem bija vajadzīgi visāda veida amatnieki, un mehāniķa profesija glāba Mendeļa Baša dzīvību…”

(Māra Marnauza. Mendelis Bašs. Diriģēšanas metodoloģija.  Zinātne. 2012.)

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: