Novembra otrajā pusē un decembra sākumā Rīgā notiks Mihaila Aleksandroviča II Starptautiskais Ebreju mūzikas festivāls. Tajā piedalīsies izpildītāji no Latvijas, ASV, Izraēlas un Vācijas. Festivāla kulminācija būs simfoniskais koncerts Lielajā Ģildē 1. decembrī.
Kad pasaulē tiek runāts par Latvijas ebreju kultūru, tad visbiežāk atceras Oskaru Stroku, Mihailu Tālu, Hercu Franku, Maksi Goldinu un citus izcilus meistarus, kuri kļuvuši slaveni ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Viņu vidū ir arī Mihails Aleksandrovičs. Nākamajā gadā apritēs 100 gadu kopš šā izcilā kamerdziedātāja un kantora, ebreju tautas dziesmu izpildītāja dzimšanas. Viņa mākslai tika aplaudēts Latvijā, Krievijā, Izraēlā, ASV, Vācijā un citās valstīs.
2007. gadā Ebreju kopienu padomes paspārnē un ar Dutch Jewish Humanitarian Fund atbalstu Rīgā ar panākumiem notika Mihaila Aleksandroviča Starptautiskais festivāls. Tajā piedalījās mūziķi no Latvijas, Izraēlas, ASV, DĀR un Somijas. Šis festivāls kļuvis par ievērojamu notikumu mūsu valsts un Latvijas ebreju kopienas kultūras dzīvē.
„Tādiem notikumiem kā Aleksandroviča festivāls ir liels sabiedriskais potenciāls un nozīme. Mēs labi zinām, ka īsti talantīga māksla vienmēr satuvina tautas, veicina sapratni starp cilvēkiem, apelē pie saprāta un sirdsapziņas. Mums ļoti nozīmīga ir ne tikai festivāla tēma, bet arī tas, ka Latvijas klausītājam būs iespēja atklāt viņam agrāk nezināmas ebreju un pasaules muzikālās kultūras lappuses,” uzsver Latvijas Ebreju kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko.
Šogad no 17. novembra līdz 2. decembrim Latvijas Ebreju kopienu padome ar Dutch Jewish Humanitarian Fund, kā arī ar Izraēlas vēstniecības Latvijā un Lietuvā atbalstu rīko Mihaila Aleksandroviča II Ebreju mūzikas festivālu. Tajā plānots:
– 17. novembrī – koncerts-prezentācija „Moišele, mans draugs!” („Moyshele, mayn fraynd”).
Tā viesi būs M. Aleksandroviča meita Ilona un viņas dzīvesbiedrs Leonīds Mahliss, tikko Maskavā iznākušās grāmatas „Mihaila Aleksandroviča sešas karjeras” autors.
– 24. novembrī – koncerts „Rīgas geto dziesmas. Veltījums Johannai Spektorei”.
J. Spektore (1915.–2008., Latvija–ASV) dzimusi Liepājā, bijusi ieslodzīta geto un koncentrācijas nometnēs, pēc kara izdevusi geto dziesmu krājumu, vēlāk ASV kļuvusi par slavenu muzikoloģijas profesori.
– 1. decembrī – simfoniskais koncerts „Mūzika – pret totalitārismu”.
– 2. decembrī – koncerts “Hanukas varavīksne”.
Šā festivāla koncertos un citos pasākumos kopīgā radošā darbā apvienosies labākie Latvijas izpildītāji un muzikālie kolektīvi:
Nacionālais simfoniskais orķestris Arkādija Leituša (ASV) vadībā,
Valsts akadēmiskais koris „Latvija”,
Inese Galante (soprāns),
Vestards Šimkus (klavieres),
Ramons Jafe (čells),
Artis Sīmanis, profesors, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors (saksofons),
Kristīne Gailīte, Nacionālās Operas soliste (soprāns),
Kristīne Adamaite (ērģeles),
Ēriks Kiršfelds (čells),
Vlads Šuļmans (baritons),
Jurijs Savkins (vijole),
Eduards Raubiško (klarnete),
Jurijs Kaspers (klavieres),
ansamblis „Riga Klezmer Band”,
profesora Rafi Haradžanjana un Jeļenas Lihvares klavieru duets,
Rīgas ebreju kopienas radošie kolektīvi.
Festivāla programmā ir Dmitrija Šostakoviča, Mendeļa Baša, Dona Jafes, Maksa Goldina, Johannas Spektores, Oskara Stroka, Marka Marjanovska, Ērika Ešenvalda un citu komponistu skaņdarbi.
Festivāla kulminācija būs lielais simfoniskais koncerts ar devīzi „Mūzika pret totalitārismu”; tas notiks Lielajā Ģildē 1. decembrī. Šajā dienā cilvēki visā Latvijā atceras komunistiskā terora upurus, bet ebreju kopienai novembra beigas un decembra sākums ir arī 1941. gadā Rīgas geto notikušo nacistisko akciju upuru piemiņas dienas, kad tiek sērots par desmitiem tūkstošu nevainīgu cilvēku, kuri šajās akcijās zaudēja dzīvību.
“Cilvēka dzīvība ir vislielākā vērtība – šis vadmotīvs skan visos trijos koncerta programmā iekļautajos darbos. Katrs no tiem, neapšaubāmi, kļūs par atklāsmi klausītājiem. Tā ir mūzika ar dziļu emocionālu un filozofisku pildījumu, turklāt maz pazīstama mūsu valstī; to izpildīs Latvijas vislabākie akadēmiskie un profesionālie spēki,” saka festivāla rīkošanas komitejas vadītājs, M. Goldina biedrības “Ebreju kultūras mantojums” valdes priekšsēdētājs Vlads Šuļmans.
Mendeļa Baša (1919.–2012.) oratorija “Rīgas geto piemiņai” tika izpildīta padomju laikā tikai vienu reizi. Komponists, pats pārcietis holokaustu, sapņoja noklausīties šā skaņdarba izpildījumu vēl vismaz vienu reizi. M. Goldina biedrība “Ebreju kultūras mantojums”, kuras goda biedrs bija M. Bašs, uzsāka gatavošanos un mēģinājumus, diemžēl komponistam neizdevās sagaidīt koncertu. Simboliski, ka vienu no iespaidīgākajiem oratorijas fragmentiem – “Mātes dziesmu” – izpildīs izcilā dziedātāja, M. Baša audzēkne Inese Galante.
Pagātnes ebreju komponistu stafeti tagad nes Dons Jafe. Viņa skaņdarbs “Exodus. 1971” Latvijā skanēs pirmoreiz. Tā pirmizrāde notika pagājušajā gadā Vācijā. Tajā piedalījās tie paši solisti, kurus dzirdēs Rīgas publika, – pianists Vestards Šimkus un čellists, komponista dēls Ramons Jafe.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris koncertā uzstāsies diriģenta Arkādija Leituša (ASV) vadībā. Kritiķi atzīst A. Leitušu par “vienu no visapdāvinātākajiem vidējās paaudzes diriģentiem, kurš veiksmīgi uzstājas ar orķestriem Amerikas Savienotajās Valstīs, Latīņamerikā un Eiropā”. A. Leitušs ir Ridžvudas simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, Ņūdžersijas simfoniskā orķestra diriģents un Ukrainas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents. Kopš 2002. gada A. Leitušs ir Ņujorkas ikgadējo, holokaustam veltīto galā koncertu muzikālais vadītājs. Koncertos piedalās Bruklinas Filharmonijas orķestris.
Festivāla programma iepazīstina Rīgas klausītājus ar izcilu mūziķu – Mihaila Aleksandroviča, Mendeļa Baša, Dona Jafes, Johannas Spektoras, Oskara Stroka, Marka Marjanovska – skaņdarbiem.
Ebreju Kultūra 
Leave a Reply